Jaunmīlgrāvis

Rīgas apkaimes teritorija atrodas pilsētas ziemeļu daļā, pie Ķīšezera un Mīlgrāvja kanāla. Rajona teritorijas nosaukums ir par godu cisterciešu klosterbrāļu raktajam kanālam, kas savieno Ķīšezeru un Daugavu. Mīlgrāvja attīstības pirmsakumi meklējami 19. gadsimta beigās, kad tas strauji attīstījās kā industriāls rajons. Mīlgrāvja dzelzceļa līnija sāka darboties 1872. gadā. Pateicoties ģeogrāfiskajam izvietojumam, Daugava šai vietā bija dziļāka un ziemā aizsala uz īsāku laiku, nekā Rīgas osta, līdz ar to tika nolemts te izveidot Rīgas priekšostas. Neilgi pēc tam tika uzbūvētas vairākas noliktavas Krievijas labības eksportēšanai, bet drīz vien tās palika neizmantotas sakarā ar labības tirgus pārorientāciju.

Līdz ar tranzīta jomas attīstību Mīlgrāvī tika uzceltas vairākas fabrikas, no kurām lielākās bija Jesena porcelāna fabrika (1875), Dubovska krāskoku un ģērvielu rūpnīca (1883), Leverkusa ultramarīnafabrika (1886), Heflingera superfosfāta fabrika, kas bija pirmā šāda tipa ražotne Krievijas impērijā. Līdz ar 1886. g. Mīlgrāvī darbu uzsāk otrs nozīmīgākais porcelāna ražošanas uzņēmums, kas tika dibināts, pateicoties vācu rūpnieka Jakoba Jesena pūlēm, , kas izcēlās ar augstu kvalitāti un Rietumu tradīcijām.

Aplokciemā (konkrētā rajonā ietipstošā teritorija) parādās arī divstāvu daudzdzīvokļu namu apbūve. Viens no veiksmīgākajiem latviešu hokejistiem Sandis Ozoliņš starp Mīlgrāvja ielu un Ķīšezeru izveidojis pasaules klases standartam atbilstošu golfa laukumu. Jāpiebilsts, ka padomju laikos caur Mīlgrāvja rajonu ienāca padomju kultūra, kas veicināja komunistisko celtniecības paraugu būvi – daudzdzīvokļu kopmītņtipa nami. Līdz pat mūsdienām Mīlgrāvis nav zaudējis savu vēsturisko nozīmi un paliek nozīmīga Rīgas eksportosta – tagad no tās eksportē kokmateriālus, metālu un naftas produktus.



jaunmilgravis.lv domain is for sale
Any questions? Please contact Artem